Novērtē savas digitālās prasmes

Datu lietošana un novērtēšana ir mērķtiecīga datu, informācijas un satura (turpmāk - dati) meklēšana digitālajā vidē, izmantojot dažādus piekļuves un meklēšanas paņēmienus un rīkus. Prasme analizēt un izvērtēt datu avotu uzticamību un drošumu.

Datu pārvaldība ir datu, informācijas un satura organizēšana (turpmāk - datu) uzglabāšana un koplietošana digitālajā vidē. Atvērto datu pieejas īstenošana.

Datos balstītu lēmumu pieņemšana ir datu izpratne, analīze un interpretēšana problēmu risināšanai, attīstībai un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai.

Digitālo rīku lietošana ir mērķtiecīga digitālo tehnoloģiju un rīku izmantošana datu apstrādei un interpretācijai. Prasme izmantot, analizēt un interpretēt datus, ar kuriem mēra notikumu un procesu cēloņus.

Koplietošana ir datu, informāciju un digitālā satura (turpmāk – datu) koplietošana ar citiem, izmantojot piemērotas digitālās tehnoloģijas. Prasme būt vidutājam starp informācijas pirmavotiem un informācijas adresātu.

Tīkla etiķete (netiķete) ir uzvedības normu un profesionālās informācijas izpratne, lietojot digitālās tehnoloģijas un mijiedarbojoties ar citiem digitālajā vidē. Prasme pielāgot komunikācijas stratēģijas konkrētai auditorijai. Kultūras un paaudžu atšķirību digitālajā vidē apzināšanās.

Digitālo rīku un tehnoloģiju efektīva izmantošana sadarbības un koprades procesos, lai radītu jaunus datus, zināšanas, dokumentus vai cita veida rezultātu, sasniedzot noteikto darba mērķi labā kvalitātē.

Sabiedrības iesaiste digitālajā vidē ir sabiedrības iesaistes veicināšana un jaunu iespēju, tai skaitā digitālo pakalpojumu radīšanas veicināšana, izmantojot atbilstošas digitālās tehnoloģijas.

Digitālā satura izstrāde ir jebkura satura, kas tiek izstrādāts, publicēts un izmantots digitālā formā, radīšana, rediģēšana, integrēšana un atkārtota izstrāde ar digitālajiem rīkiem dažādos formātos, ievērojot autortiesību un licencēšanas prasības un veidojot to iekļaujošu un diversificētu - pielāgotu dažādām mērķa grupām.

Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana ir mākslīgā intelekta tehnoloģijas un rīku izmantošanas iespēju pārzināšana digitālā satura izstrādē un rediģēšanā. Zināšanas par mākslīgā intelekta izmantošanas regulējumu* un tajā noteiktajiem riskiem un ierobežojumiem.

Programmatūras izstrāde un attīstība ir process, kurā tiek radīti, attīstīti un uzturēti programmatūras risinājumi, kas atbalsta valdības iestāžu un publisko pakalpojumu efektīvu darbību. Šī kompetence ietver prasmes plānot, kodēt, testēt un ieviest programmatūras risinājumus, kuri atbilst drošības, kvalitātes un normatīvo aktu prasībām.

Sistēmanalīze un arhitektūra ir sistēmu izstrāde, novērtēšana, uzlabošana un uzturēšana, kas aptver prasmes analizēt sistēmas prasības, izstrādāt sistēmu arhitektūru un nodrošināt tās saskaņotību ar iestādes mērķiem un normatīvajiem aktiem, kā arī optimizēt resursu izmantošanu un uzlabot sistēmas efektivitāti.

Lietotājcentrēta pieeja ir efektīvu un lietotājam draudzīgu digitālo risinājumu izstrāde uz lietotāja vajadzībām orientētā veidā, piemēram, izmantojot dizaina domāšanas metodi un citas.

Kiberhigiēna ir pareizu datu uzkrāšanas un sistēmu pārvaldības metožu un procedūru izmantošanas prakšu un paradumu kopums, lai garantētu datu integritāti, konfidencialitāti un pieejamību. Efektīvu metožu un sistēmu izmantošana, lai glabātu datus un pārvaldītu sistēmas droši un organizēti.

Kiberdrošības pārvaldība ir spēja izprast, ieviest, pielietot un pārvaldīt kiberdrošības pārvaldības konceptu, kas integrēts iestādes procesos, un sniegt atbalsta funkciju, lai nodrošinātu datu integritāti, konfidencialitāti un pieejamību visās dimensijās.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) aizsardzība ir prasme aizsargāt informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (ierīces un informācijas sistēmas) un izprast un mazināt digitālās vides riskus un draudus.

Personas datu un privātuma aizsardzība ir prasme aizsargāt personas datus un privātumu digitālajā vidē un izprast, kā apstrādāt un aizsargāt personu identificējošu informāciju.

Digitālā līderība ir prasme organizēt un vadīt digitālās transformācijas iniciatīvas, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas un apzinoties to ietekmi uz transformējamo sfēru. Iniciatīvas uzņemšanās, testēšana un eksperimentēšana, lai veidotu kopīgu digitālās transformācijas redzējumu komandā.

Vajadzību un iespēju pārvaldība ir prasme izmantot dažādas pieejas un rīkus problēmas/objektjautājuma pamatcēloņa identificēšanai, iekļaujot lietotāja un citu ieinteresēto pušu perspektīvu. Prasme prognozēt, kā tehnoloģiskie risinājumi var apmierināt lietotāju vajadzības, efektivizēt darbu un radīt jaunas iespējas.

Digitālo sistēmu un pakalpojumu nepārtrauktības pārvaldība ir sistemātiska un nepārtraukta digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu sniegšanas darbības pārvaldība, lai nodrošinātu pārvaldes procesus, pakalpojumu sniegšanu un kvalitatīvu lietotāju pieredzi.

Sadarbspēja un arhitektūra ir digitālās pārvaldes arhitektūras pārvaldība, nodrošinot dažādu informācijas sistēmu un digitālo pakalpojumu efektivitāti un sadarbību.

Kritiskā domāšana ir prasme uz situācijām raudzīties no vairākiem aspektiem. Izpratne par pamata cēloņsakarībām un dažādu risinājumu iespējamām sekām. Prasme rīkoties ar dažādiem datu avotiem un informācijas ieguves metodēm, spēja piekāpties spēcīgākiem argumentiem un dažādu viedokļu akceptēšana. Izpratne par to, kā domāšanu ietekmē kognitīvi aizspriedumi, atzīstot to ietekmi un cenšoties to mazināt.

Pārmaiņu vadība ietver procesus, rīkus un tehnikas, kas nepieciešamas, lai vadītu cilvēkus, komandas un iestādes no pašreizējā stāvokļa uz vēlamo nākotnes stāvokli. Šī kompetence palīdz nodrošināt veiksmīgu un efektīvu pārmaiņu īstenošanu, minimizējot negatīvo ietekmi uz darbiniekiem un iestādi, kā arī maksimāli palielinot pārmaiņu sniegtos ieguvumus.

Projektu vadība ir projektu plānošana, organizēšana, vadīšana un kontrole, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un rezultātus noteiktā laika un resursu ietvaros.

Procesu analīze ietver metožu un rīku izmantošanu, lai izpētītu, dokumentētu, analizētu un uzlabotu organizācijas procesus. Šī kompetence palīdz nodrošināt efektivitāti, kvalitāti un saskaņotību organizācijas darbībā, kā arī veicina informētu lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz procesu izpēti un analīzi.

Sistēmiska domāšana publiskajā pārvaldē ir spēja izprast un analizēt kompleksas sistēmas un savstarpēji saistītus procesus, kas veido iestādes darbību. Šī kompetence palīdz identificēt cēloņsakarības, izprast sistēmu dinamiku un veicināt efektīvu problēmu risināšanu un lēmumu pieņemšanu, kas balstās uz visu sistēmu holistisku izpratni.

Emocionālā inteliģence ietver spēju atpazīt, saprast un pārvaldīt savas un citu cilvēku emocijas, lai veicinātu efektīvu komunikāciju, sadarbību un konfliktu risināšanu. Šī kompetence ietver emociju apzināšanos, empātiju, starppersonu attiecību vadību un emocionālo regulēšanu, kas palīdz uzturēt pozitīvu un produktīvu darba vidi, uzlabojot darba rezultātus un darbinieku labklājību.

Elastīgums ir prasme efektīvi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, prasībām un izaicinājumiem, ātri reaģēt uz jauniem apstākļiem un novērst šķēršļus, lai sasniegtu iestādes mērķus.

Veselības un labbūtības aizsardzība ir rūpes par savu un citu veselību un labbūtību digitālo tehnoloģiju lietošanas laikā. Prasme izvairīties no riskiem veselībai un draudiem fiziskajai vai psiholoģiskajai labbūtībai.